Parasta darba diena

Diena darbā kādu laiku atpakaļ

Abi ar kolēģi sēžam darbā. Es pie plauktiem kaut ko krāmējos, kolēģis sēž pie kases.
Ienāk krievs. (Saruna notika krievu valodā, bet man slinkums krieviski rakstīt….)
– Man vajag operatīvo atmiņu kompim
Kolēģis:
– Kādu?
– Ta man pofig. Pašu dārgāko
– Nē, nu ir jāzina kādu – DDR3, DDR2, DDR400 vai kaut ko vecāku un cik lielu?
– Tu te man netēlo gudreli, dod man operatīvo atmiņu
– Es jums vēlreiz saku – Ir jāzina, kādu tieši jums vajag. Dators vecs vai jauns?
– Nu, bļ*** kas jums tas par tādu &#$*&$ veikalu. Man vajag operatīvo atmiņu
– Es jums nevaru pārdot, ja jūs nezinat, kādu tieši jums vajag. Varbūt varat datoru atnest?

Tālāk sekoja visādi trīsstāvīgi mātes vārdi par veikalu un pašu pārdejvēju un aiznesās “pircējs” pa gaiteni tālāk skaļi lamājoties. Varēja viņa neapmierinātību vēl labu laiku dzirdēt.

Tāds nu lūk jauks dienas iesākums. Veselīga smieklu deva visai dienai